Meditācija

Saules Jogas nometne
decembris 3, 2017

Vai tu meditē… Par ko? Kāpēc? Un kas īsti ir meditācija?

Katru reizi, kad ir vajadzība apspriest kādu lēmumu ar spilvenu,to nosapņot, katru reizi, kad ievelc dziļu elpu un apstājies mirklī, lai vienkārši novērotu, kā, kāda konkrēta situācija Tavā dzīvē, liek Tev justies. Tas brīdis, kad apstājas Tavas domas un it kā nejauši sakonektējies ar to, ko dari vai kur atrodies… Vai Tu šo sajūtu atpazīsti? Tā ir meditācija! Nodarboties ar jogu ir meditēt kustībā, iziet paskriet vai doties uz sporta zāli ir meditēt, tagad tik populāra tehnika kā mindfullnes, tā arī ir meditācija, sēdēt klusumā ir meditācija. Katru reizi, kad tu esi ar savu apziņu un savu uzmanību pievērstu tikai tam, ko tu dari – tu meditē. Aizver savas acis un padomā, kā Tu jūties tajos brīžos? Es – laimīga !!! Mēs mēdzam bēgt no lietām, ko nesaprotam, bet tagad zināt, ka to darāt biežāk, nekā domājat. Protams, ja meklē internetā: kā medītēt? Redzēsi simtiem mājas lapu un rakstu ar padomiem un paņēmieniem, kā to darīt, bet šeit es vēlos vienkārši padalīties pieredzē, kā es sāku meditēt..
Vienu dienu mans ķermenis, mans prāts un mana sirds lūdza mani apsēsties un sākt meditēt. Man nebija ne jausmas, kā to darīt. Es sāku meklēt relaksējošu mūziku, un atcerējos par Tibetas kausu skaņu. Skaņa, kas pievērš visu manu uzmanību uz to doto brīdi un konkrēto vietu, kur atrodos, kas man jogas praktikā palīdz ieiet relaksēšanās pozā Savasana. Prāts vairs nav izkaisīts, vienlaikus domājot tūkstoš lietu un es varu padziļināt relaksāciju. Atradu youtube video ar kausu skaņu un apsēdos, lai meditētu.
Pēc kādām 5 minūtēm es sapratu, ka tas nav tas, kas man bija nepieciešams, tāpēc es izslēdzu mūziku un paliku klusumā, vērojot, kas notiek man visapkārt. Biju nervoza un nedroša, un “kaut kā”gaidoša. Jebkurā māja pilnīgs klusums ir neiespējams, starp kaimiņiem un ielas trokšņiem, vienmēr būs kaut kas, kas var novērst Tavu uzmanību, tāpēc es sāku apzinīgi novērot skaņas un ieklausīties katrā troksnītī, kas man visapkārt… pa vienam tos identificēju, un atceroties vienkāršu patiesību, ko es vienmēr saku saviem skolēniem – tie ir daļa no šī brīža, tie ir daļa no šīs vietas. Man tā ir maģiska formula, jo tiklīdz es to atceros … nē … trokšņi nepazūd! bet sajūta,ko tie manī izraisa, gan! Kad tu saproti, cik bezjēdzīgi ir cīnīties pret to un vēl vairāk sūdzēties … tie pazūd!
Es turpināju vērot … Un domas sāka virpināties. Vispirms negatīvas, pēc tam pozitīvas, un es centos tās apturēt, jo, protams, pirmā interpretācija par meditāciju, ka prātam ir jābūt kā baltai lapai, bija spēcīgi iespiedusies atmiņā. Bet arī tas nedarbojās. Nu tad es beidzu mēģināt bloķēt domas un atkal ieņēmu novērotāja pozīciju, un ļāvos domu plūsmai. Drūmas domas, labas, tad vēl tumšākas, tad atkal jaukas … traki. Ārprāts, nu jau prāts skrien ar ātrūmu 100 domas sekundē. Es dziļi ieelpoju… Koncentrēju visu uzmanību uz elpu, lai nomierinātu sevi, un mana pirmā meditācija tā arī beidzās.
Nedaudz vīlusies? Protams … Nu beidzot biju apsēdusies meditēt un nekas nenotika. Tās mērķis bija iegūt iekšējo mieru un harmoniju, bet īstenībā, kad beidzu meditāciju, jutos sliktāk, nekā pirms to uzsāku …. ha ha ha ha ha!
Tikai vēlāk sapratu, ka meditācija,tā pat kā joga un pati dzīve, ir ceļojums nevis galamērķis !!! Ja neļaušos šai smago, kairinošo un dažreiz pat vardarbīgo domu plūsmai, kas vijas ar eiforiskām domām un fantāzijām par perfektu harmoniju un laimīgu pasauli, nebūšu spējīga būt ar mierīgu prātu, būs neiespējami kultivēt šo neitrālo prātu , kas netiesā, kas redz lietas tādas, kādas tās ir, kas neciešs. Sapratu, ka Meditācija ir kā duša. Ja neatvēr krānu vaļā, lai ūdens sāk plūst, nevarēsi nomazgāties, kļūt tīrs… Tā pat ar mūsu prātu – jāatverās domu plūsmai, vienkārši jāļaujās tai, ieņemot novērotāja pozīciju, nepieķerties nevienai konkrētai domai, nesākt diskutēt par un ap kādu domu, vienkērši ļaut, lai plūst, lai aiztek, kā ūdens. Un tad vienā brīdī pamanīsi, ka prāts ir kluss… varbūt tikai uz sekundi, varbūt pat mazāk, bet tas ir tikai praktikas jautājums. Būs dienas, kad, lai nonāktu līdz klusuma, miera un harmonijas punktam, paies 5 minūtes, citas dienas Tev nepietiks pacietības, lai līdz tam nonāktu,jo prātā būs pārāk daudz, kas sakrājies. Bet, ja turpināsi praktizēt, būs diena, kad nonāksi savā mīļākajā vietā, miera un harmonijas centrā, kurš ir pilns ar mīlestību, gaismu un Tev vienkārši gribēsies smaidīt, savā sirdī…
Tā nu tagada ir mana formula meditācijai.. nosēžos “klusumā”, sagatavoju savu uzmanību, pirmkārt, vērojot ārējo pasauli caur dzirdi, ieklausies kātrā troksnīti, katrā smaržā, iedodu tiem vārdu un palaižu vaļā – tas viss veido šo brīdi, tas viss veido šo vietu. Pēc tam, sāku vērot domu plūsmu. Un, ja kādu iemeslu dēļ neesmu spējiga nonākt līdz prāta klusuma brīdim, nepukujos… tas viss ir daļa no procesa. Esmu solīti tuvāk, lai to sasniegtu…
Namaste

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: