Jogiskais Skatiens

Mūsu daba ir būt dabā
novembris 17, 2017

Jogiskais Skatiens

Esam dzirdējuši par Jogisko elpošanu. Šī elpošana ir apzinīga, dziļa un pilnīga. Tā nomierina mūsu nervus, atslābina ķermeni un apklusina prātu, un šodien es atklāju kaut ko līdzīgu skatienā, manā skatienā …

Novērotājs, mierīgs un apzinīgs tas skatiens. Pēkšņi manu ķermeni pārņēma pilnības sajūta .. Sirds pilna ar tā brīža prieku, un prāts – pilnīgā klusumā … Daži patiesi burvīgi mirkļi. Tas notika skatoties uz manu 4 gadus veco dēlēnu .. lielisks bērns! Es paskatījos uz viņu un domāju – pavērošu kādu brīdi, un pēkšņi prāts bija absolūti kluss un tas, kā es viņu redzēju, mainijās. Vienkārši nomainot vārdu “skatīties” uz “vērot” …. Es tam nevarēju noticēt!

No sākuma es redzēju savu Dēlu ar manām ilūzijām un cerībām, un ar manām bailēm no vilšanās. Un nelikās pareizi. Viņš par tām neko vēl nesaprot, pat nezina, ka tādas eksistē. Man bija jāatbrīvo viņu no visām šīm sajūtām, viņš par tām nebija atbildīgs. Šīs sajūtas atspoguļoja manu nākotni un manu pagātni un nebija reālas. Tās nekad nav, un pastāv tikai manā galvā. Es to sapratu un sāka koncentrēties tikai uz to mirkli. Es vairs neredzēju Manu Dēlu, es saskatīju Bērnu. Kāds viņš ir, kā atklāj pasauli un mācās, kā viņš aug … Un es sajutu milzīgu lepnumu .. Kāpēc? Un tik spēcīgi!
Tur es satikos ar savu ego. Šī lieliskā sajūta ir kā plīvurs, kas tevi ietin – biezs un smags. Tas apbur tevi ar šo fantastisko sajūtu, ko sauc par lepnumu!
Sajūta ir ļoti patīkama, jauka – ego ir pabarots un ir laimīgs, bet nekavējoties tas prasīs vairāk un vairāk. Ego nekad nav gana. Vienmēr izslāpis pēc apkārtējo uzslavas, bet tiklīdz jūs to saprotat, plīvurs nokrīt kā migla ar pirmajiem saules stariem.
Es beidzot to saredzēju! Brīvu … iemīlēties šajā brīdī, enerģijā, ar ko mēs dalāmies un no jauna iemīlētes viņā, kā es varētu iemīlēt jeb kuru citu cilvēku, un es nerunāju par romantisko mīlestību. Tikai jāatbrīvo viņi no mūsu ilūzijām un bailēm, no mūsu pašu neapmierinātības un ,galvenokārt, no mūsu ego, atstājot telpu patiesai un reālai mīlestībai – katrā mirklī un jebkurā vietā.
Atvēru savas acis katru reizi aizvien plašāk un skatos apkārt. Neatveru tās, lai saktītos, tiesātu un kritizētu, bet gan , lai sajustu. Noņemsim plīvurus un nojauksim šķēršļus, un sāksim vērot, cik daudz skaistuma mūsos pašos, mūsu dzīvēs … Cik daudz, ko just … Namaste

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: